Sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs (Mt. 21: 5)

4bc2b6763f679fa6db9919953a7bf1fe

Nebīsties!    Viņš nenāk tā, kā nāca pie Ādama, Kaina, babiloniešiem, Sodomas un Gomoras iedzīvotājiem, nedz arī tā, kā nāca pie Israēla tautas Sinaja kalnā. Viņš nenāk savā bardzībā, negrib tevi tiesāt, nedz atprasīt parādu. Visas dusmas ir rimušas, palikusi vienīgi laipnība un lēnprātība. Šoreiz Viņš izturas pret tevi tā, lai tava sirds sajustu prieku, mīlestību un pilnīgu paļāvību – lai turpmāk vari turēties pie sava Dieva un meklēt pie Viņa patvērumu daudz vairāk, nekā agrāk esi no Viņa baidījies un bēdzis. Kristus ir ne vien atpestījis mūs no grēka, nāves un elles varas, kļūdams par mūsu ķēniņu, bet Viņš ir arī darījis pats sevi par mūsu īpašumu, lai viss, kas Viņam pieder, piederētu arī mums – kā Sv. Pāvils saka: “ Viņš jau savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?”(Rom.8:32). Tā nu Ciānas meita saņem no Kristus divus dārgumus: pirmais ir – ticība un Svētais Gars sirdī. Šī dāvana dara mūs šķīstus un brīvus no grēka. Otrs ir – pats Kristus. Tādēļ Ciānas meita var lepoties ar Kristu kā ar savu mantojumu, itin kā viņai piederētu viss, kas pieder Kristum. Sv. Pāvils par to saka:” Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki.”(Rom.8:17)

Nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. (Mt. 11: 5)

5d9e31b5626f6de86c80cc3bd9202bea

Arī Mozus valstība ir mūsu Kunga Dieva valstība, un Mozus pasludinājums arī ir Dieva vārds – tāpat kā laicīgā valstība var tikt saukta par Dieva valstību. Taču tā ir tikai Dieva kreisās rokas valstība, ko Viņš iedibinājis un nodod tēva, mātes, ķeizara, ķēniņa, tiesneša un bendes pārvaldīšanā. Bet īstā Dieva valstība ir tā, kurā valda Viņš pats,nenododams savu varu ne tēvam, ne mātei, ne valdībai un uzraugiem, bet – kur Viņš pats ir klāt un sludina savu Evaņģēliju. Tādēļ, kad notiek tā, ka tava dievbijība tev vairs nevar palīdzēt, mācies sacīt: es esmu darījis visu, ko varēju. –Bet ko tad, ja tas neko nebūs līdzējis? Te nu ir nepieciešams, lai tu turpinātu un teiktu: es esmu dzirdējis, ka Ķēniņš, mans mīļais Kungs Kristus, ir darījis sešu veidu brīnumu zīmes, kuras neviens cits nespēj atkārtot. Un viena no tām ir – ka nabagiem tiek pasludināts Evaņģēlijs; un tas ir dots tādēļ, lai mierinātu izbiedētas sirdis. Tādēļ es nebīstos un nekrītu izmisumā. Dieva dotais žēlastības un mierinājuma apsolījums mums tiek sniegts Kristū un caur Kristu: kas Viņam tic, tam visi grēki ir piedoti, bauslība piepildīta, sirdsapziņa atpestīta un galu galā tiks dāvāta mūžīgā dzīvība. Vai gan nabaga nožēlojamā sirds un nomāktā sirdsapziņa kaut kur varētu dzirdēt vēl uzmundrinošākus vārdus un apsolījumu? Grēks, nāve, elle, pasaule, velns un viss ļaunais zaudē savu nozīmi, kad nabaga sirds saņem šādu Dieva apsolījuma mierinājumu un tic tam. Darīt aklos redzīgus un uzmodināt mirušos – tā ir pavisam vienkārša lieta salīdzinājumā ar Evaņģēliju, kas tiek sludināts nabagiem.

Kas grib lielīties, lai lielās ar To Kungu. (Jer. 9:24)

Image

 Kad tu runā par Dieva žēlastību, tev nav jābūt pazemīgam, bet gan – jālepojas. Ar visām savām lietām un dzīvi tev jābūt pazemīgam; jo tu neesi nekas vairāk kā mēslu maiss. Turpretī ar Kristus žēlastību vari droši lepoties un sacīt: ja arī es būtu vēl desmitkārt netīrāks, taču Kristus asinis nomazgā mani tīru un svētu, Kristus ir vienlīdz dārgi maksājis, atpestīdams gan mani, gan Svēto Pēteri. Visi svētie reiz bijuši tādos pašos grēka dziļumos kā es; tā nu mēs esam celti tikpat augstu kā viņi, tā ka neviens svētais nav saņēmis neko vairāk kā es – tikai viņi ir bijuši stiprāki ticībā. Ikviens nesīs līdzi savus darbus, tādējādi dodams godu Dievam. Dieva priekšā visiem ir jābūt vienādiem ticībā, žēlastībā un jaunajā, debešķīgajā būtībā, atšķiroties vienīgi ar darbiem un šo darbu godu.

 

 

 

 

Tiešām labums un žēlastība mani pavadīs visu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. (Ps. 23:6)

Image

Tā kā velns nerimstas mocīt ticīgos gan iekšēji – ar saviem biediem, gan ārēji – ar viltus mācītāju ļauno viltību un tirānu varmācību, tad Dāvids psalma beigās dedzīgi lūdz, lai Dievs, kas viņam devis šo Evaņģēlija dārgumu, uztur viņu pie tā līdz pa galam, un saka: ak, kaut jel mīļais Dievs dotu man žēlastību, ka labums un žēlsirdība mani pavadītu visu mūžu! Viņš arī atklāj, kas ar šiem vārdiem – labums un žēlsirdība – domāts, proti, ka viņš varētu palikt Tā Kunga namā mūžīgi. Tas ir, it kā viņš sacītu: Kungs, Tu šo lietu esi iesācis; Tu esi man devis Savu svēto vārdu un uzņēmis Savas tautas vidū, kas Tevi atzīst, slavē un cildina; dod arī turpmāk Savu žēlastību, ka varu palikt pie Vārda un nekad nešķirties no Tava svēto kristiešu pulka! Tā pat arī 27. psalmā Dāvids lūdz: “Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un Viņu pielūgt Viņa svētajā vietā.”

Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē. (Lk. 2:7)

Image

Es bieži  esmu sacījis un arī tagad saku: kas grib iepazīt Dievu un nemaldīgi domāt par Viņu, tas lai ieskatās silītē un visupirms iepazīst Jaunavas Marijas Dēlu, kas dzimis Betlēmē – bērnu, kas guļ mātes klēpī un zīž; tad viņš it labi varēs iemācīties, kas ir Dievs. Tad šī atziņa neiedvesīs bailes, bet sniegs prieku un mierinājumu. Ir jāsargās no augstām domām, kuras ar savu lidojumu mēģina uzkāpt Debesīs bez šā Vadītāja, proti, bez Kunga Kristus Viņa cilvēcībā, kā Dieva vārds par Viņu skaidri un vienkārši saka. Paliec pie tā, un neļauj prātam tevi maldināt. Tad būsi Dievu pareizi sapratis. Jo mūsu mīļais Kungs ir cietis salu, badu un bēdas, bet īpaši vienkāršs un nabadzīgs Viņš bija, atnākdams šeit, virs zemes, piedzimdams Betlēmē. Tur viņam nebija ne istabas, ne šūpuļa, ne spilvena, ne palaga; Viņam bija jāguļ silē govju un vēršu priekšā. Ja tur guļ mans Brālis, pats Debesu un Zemes, visas radības Ķēniņš, ja viņš ir tā pazemojies – kā gan es uzdrīkstos būt tik lepns? Kādēļ vēlos dzīvot greznībā un neko negribu paciest? Ja godības Ķēniņš manis dēļ tā cieš – kas tad es esmu? Vai nav tiesa, ka esmu nožēlojams grēcinieks un neesmu cienīgs gulēt pat uz linu susekļa, tomēr es guļu mīkstā gultā, kamēr mans Kungs guļ silē uz cietiem salmiem.

(Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apcere)

Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man. (Jon. 2:3)

To Kungu, To Kungu es piesaucu un nevienu citu,- tieši Viņu, kas dusmojas un soda, un nevienu citu! Bet ir jābūt tādam saucienam, kuram Dievs atbildētu. Un tas nav nekas cits, kā – saukt ar patiesu sirds ticību, kura nelaimē rod mierinājumu, caur Gara palīdzību steigdamās pie bargā Dieva un aiz Viņa dusmības meklēdama žēlastību;tā ļauj Dievam sodīt, tomēr drīkst mierināt sevi ar Vņa žēlastību. Te nu ievēro, cik ass skatiens vajadzīgs tādai sirdij, kuru apņem tikai dusmas un sods, un tomēr- tā saskata un sajūt nedz sodu, nedz dusmas, bet gan- žēlastību un laipnību, tas ir, tā negrib redzēt, nedz just Dieva dusmību, arī tad, kad visvairāk to redz un jūt; tā vēlas saskatīt un sajust žēlastību, kaut arī tā būtu apslēpta vislielākajos dziļumos. Redzi, tik varena lieta tā ir- nākt pie Dieva, kas ir jāielaužas pie Viņa cauri dusmām, cauri sodībai un nežēlastībai- gluži kā caur ērkšķiem, jā, caur šķēpiem un zobeniem.

(Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai)

Izveidots teoloģijas blogs „Gudrības Sākums”

Kā vairāku LELB mācītāju un draudžu locekļu kopprojekts, darbību uzsāk teoloģijas blogs http://www.gudribassakums.lv. Bloga autori par vadmotīvu izvēlējušies Svētajos Rakstos sacīto, ka tieši „bijība Dieva priekšā ir visas gudrības sākums” (Ps 111:10, Sal.pam 1:7).

 

Bloga veidotāju mērķis – kalpot gan Kristus Baznīcai, gan mūsu zemei, vairojot cilvēkos atziņu un patieso gudrību. Blogā publicētie materiāli paredzēti mācītājiem, teoloģijas studentiem, katehūmeniem un viņu mācītājiem, kā arī ikvienam Baznīcas loceklim un katram, kas, pēc autoru vārdiem, “meklē pēc paliekošas patiesības, jēgas, mērķa un drošības”.

Apustulis Pāvils raksta, ka Kristus ir „mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu.” (1.Kor 1:30) Tieši šī ir tā gudrība, kuru cilvēki nav mitējušies meklēt un pēc tās taujāt jau kopš traģiskajiem notikumiem Ēdenas dārzā. Luterāņu teologs Roberts Benī (Robert Benne) apraksta šīsdienas situāciju pasaulē un Baznīcas izaicinājumus šādiem vārdiem: „Laikmetā, kad cilvēces zināšanu apjoms burtiski eksplodē, izglītot gan mācītājus, gan draudžu locekļus ir ārkārtīgi svarīgs [visas Kristus] Baznīcas pienākums. Draudžu locekļu zināšanām kristīgajā mācībā būtu jābūt proporcionāli vismaz tik pat plašām, kādas tās ir viņu laicīgajā un profesionālajā izglītībā. Savukārt, lai draudžu locekļi varētu tikt labi mācīti, mācītājiem jābūt dziļi pamatotiem gan Svēto Rakstu, gan teoloģijas izpratnē.”

Blogā atrodamie materiāli būs noderīgi gan mācītājiem (sprediķu vadlīnijas, teoloģiska satura raksti, kristīgā garīguma un misijas resursi), gan teoloģijas studentiem (luteriskās teoloģijas, hermenētikas, eksegēzes, u.c. materiāli gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodās), gan katehūmeniem un viņu mācītājiem (katehismi un ar katehisma tēmām saistīti materiāli), gan ikvienam Kristus baznīcas loceklim (praktiskas Rakstu pamācības kristīgai dzīvei laulībā, ģimenē, sabiedrībā un draudzē) un katram, kurš aiz pārejošā, mainīgā un nedrošā meklē pēc paliekošas patiesības, jēgas, mērķa un drošības. Bloga lasītājiem iecerēts darīt piejamus arī dažādu Latvijā pazīstamu mācītāju rakstus un komentārus par Baznīcai un sabiedrībai nozīmīgām tēmām, grāmatu apskatus, norādes uz interesantām publikācijām, intervijas, kristīgo humoru, utt.

Bloga autori aicina: ”Mēs ceram un paļaujamies uz Jūsu lūgšanām, lai to spēkā šis blogs varētu kalpot gan Kristus Baznīcai Latvijā, gan arī Dieva bērniem katram viņa īpašajās vajadzībās”.

Vairāk informācijaswww.gudribassakums.lv