Rojas luterāņu draudze


Kas grib lielīties, lai lielās ar To Kungu. (Jer. 9:24)
21/07/2013, 15:41
Filed under: Bez tēmas

Image

 Kad tu runā par Dieva žēlastību, tev nav jābūt pazemīgam, bet gan – jālepojas. Ar visām savām lietām un dzīvi tev jābūt pazemīgam; jo tu neesi nekas vairāk kā mēslu maiss. Turpretī ar Kristus žēlastību vari droši lepoties un sacīt: ja arī es būtu vēl desmitkārt netīrāks, taču Kristus asinis nomazgā mani tīru un svētu, Kristus ir vienlīdz dārgi maksājis, atpestīdams gan mani, gan Svēto Pēteri. Visi svētie reiz bijuši tādos pašos grēka dziļumos kā es; tā nu mēs esam celti tikpat augstu kā viņi, tā ka neviens svētais nav saņēmis neko vairāk kā es – tikai viņi ir bijuši stiprāki ticībā. Ikviens nesīs līdzi savus darbus, tādējādi dodams godu Dievam. Dieva priekšā visiem ir jābūt vienādiem ticībā, žēlastībā un jaunajā, debešķīgajā būtībā, atšķiroties vienīgi ar darbiem un šo darbu godu.

 

 

 

 


Tiešām labums un žēlastība mani pavadīs visu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. (Ps. 23:6)
03/01/2013, 16:53
Filed under: 1.Pārdomas par Dieva vārdu

Image

Tā kā velns nerimstas mocīt ticīgos gan iekšēji – ar saviem biediem, gan ārēji – ar viltus mācītāju ļauno viltību un tirānu varmācību, tad Dāvids psalma beigās dedzīgi lūdz, lai Dievs, kas viņam devis šo Evaņģēlija dārgumu, uztur viņu pie tā līdz pa galam, un saka: ak, kaut jel mīļais Dievs dotu man žēlastību, ka labums un žēlsirdība mani pavadītu visu mūžu! Viņš arī atklāj, kas ar šiem vārdiem – labums un žēlsirdība – domāts, proti, ka viņš varētu palikt Tā Kunga namā mūžīgi. Tas ir, it kā viņš sacītu: Kungs, Tu šo lietu esi iesācis; Tu esi man devis Savu svēto vārdu un uzņēmis Savas tautas vidū, kas Tevi atzīst, slavē un cildina; dod arī turpmāk Savu žēlastību, ka varu palikt pie Vārda un nekad nešķirties no Tava svēto kristiešu pulka! Tā pat arī 27. psalmā Dāvids lūdz: “Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un Viņu pielūgt Viņa svētajā vietā.”



Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē. (Lk. 2:7)
24/12/2012, 10:59
Filed under: 1.Pārdomas par Dieva vārdu

Image

Es bieži  esmu sacījis un arī tagad saku: kas grib iepazīt Dievu un nemaldīgi domāt par Viņu, tas lai ieskatās silītē un visupirms iepazīst Jaunavas Marijas Dēlu, kas dzimis Betlēmē – bērnu, kas guļ mātes klēpī un zīž; tad viņš it labi varēs iemācīties, kas ir Dievs. Tad šī atziņa neiedvesīs bailes, bet sniegs prieku un mierinājumu. Ir jāsargās no augstām domām, kuras ar savu lidojumu mēģina uzkāpt Debesīs bez šā Vadītāja, proti, bez Kunga Kristus Viņa cilvēcībā, kā Dieva vārds par Viņu skaidri un vienkārši saka. Paliec pie tā, un neļauj prātam tevi maldināt. Tad būsi Dievu pareizi sapratis. Jo mūsu mīļais Kungs ir cietis salu, badu un bēdas, bet īpaši vienkāršs un nabadzīgs Viņš bija, atnākdams šeit, virs zemes, piedzimdams Betlēmē. Tur viņam nebija ne istabas, ne šūpuļa, ne spilvena, ne palaga; Viņam bija jāguļ silē govju un vēršu priekšā. Ja tur guļ mans Brālis, pats Debesu un Zemes, visas radības Ķēniņš, ja viņš ir tā pazemojies – kā gan es uzdrīkstos būt tik lepns? Kādēļ vēlos dzīvot greznībā un neko negribu paciest? Ja godības Ķēniņš manis dēļ tā cieš – kas tad es esmu? Vai nav tiesa, ka esmu nožēlojams grēcinieks un neesmu cienīgs gulēt pat uz linu susekļa, tomēr es guļu mīkstā gultā, kamēr mans Kungs guļ silē uz cietiem salmiem.

(Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apcere)



Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man. (Jon. 2:3)
05/10/2012, 23:18
Filed under: 1.Pārdomas par Dieva vārdu

To Kungu, To Kungu es piesaucu un nevienu citu,- tieši Viņu, kas dusmojas un soda, un nevienu citu! Bet ir jābūt tādam saucienam, kuram Dievs atbildētu. Un tas nav nekas cits, kā – saukt ar patiesu sirds ticību, kura nelaimē rod mierinājumu, caur Gara palīdzību steigdamās pie bargā Dieva un aiz Viņa dusmības meklēdama žēlastību;tā ļauj Dievam sodīt, tomēr drīkst mierināt sevi ar Vņa žēlastību. Te nu ievēro, cik ass skatiens vajadzīgs tādai sirdij, kuru apņem tikai dusmas un sods, un tomēr- tā saskata un sajūt nedz sodu, nedz dusmas, bet gan- žēlastību un laipnību, tas ir, tā negrib redzēt, nedz just Dieva dusmību, arī tad, kad visvairāk to redz un jūt; tā vēlas saskatīt un sajust žēlastību, kaut arī tā būtu apslēpta vislielākajos dziļumos. Redzi, tik varena lieta tā ir- nākt pie Dieva, kas ir jāielaužas pie Viņa cauri dusmām, cauri sodībai un nežēlastībai- gluži kā caur ērkšķiem, jā, caur šķēpiem un zobeniem.

(Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai)



Izveidots teoloģijas blogs „Gudrības Sākums”
05/10/2012, 22:50
Filed under: 2.Kristīgā mācība

Kā vairāku LELB mācītāju un draudžu locekļu kopprojekts, darbību uzsāk teoloģijas blogs http://www.gudribassakums.lv. Bloga autori par vadmotīvu izvēlējušies Svētajos Rakstos sacīto, ka tieši „bijība Dieva priekšā ir visas gudrības sākums” (Ps 111:10, Sal.pam 1:7).

 

Bloga veidotāju mērķis – kalpot gan Kristus Baznīcai, gan mūsu zemei, vairojot cilvēkos atziņu un patieso gudrību. Blogā publicētie materiāli paredzēti mācītājiem, teoloģijas studentiem, katehūmeniem un viņu mācītājiem, kā arī ikvienam Baznīcas loceklim un katram, kas, pēc autoru vārdiem, “meklē pēc paliekošas patiesības, jēgas, mērķa un drošības”.

Apustulis Pāvils raksta, ka Kristus ir „mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu.” (1.Kor 1:30) Tieši šī ir tā gudrība, kuru cilvēki nav mitējušies meklēt un pēc tās taujāt jau kopš traģiskajiem notikumiem Ēdenas dārzā. Luterāņu teologs Roberts Benī (Robert Benne) apraksta šīsdienas situāciju pasaulē un Baznīcas izaicinājumus šādiem vārdiem: „Laikmetā, kad cilvēces zināšanu apjoms burtiski eksplodē, izglītot gan mācītājus, gan draudžu locekļus ir ārkārtīgi svarīgs [visas Kristus] Baznīcas pienākums. Draudžu locekļu zināšanām kristīgajā mācībā būtu jābūt proporcionāli vismaz tik pat plašām, kādas tās ir viņu laicīgajā un profesionālajā izglītībā. Savukārt, lai draudžu locekļi varētu tikt labi mācīti, mācītājiem jābūt dziļi pamatotiem gan Svēto Rakstu, gan teoloģijas izpratnē.”

Blogā atrodamie materiāli būs noderīgi gan mācītājiem (sprediķu vadlīnijas, teoloģiska satura raksti, kristīgā garīguma un misijas resursi), gan teoloģijas studentiem (luteriskās teoloģijas, hermenētikas, eksegēzes, u.c. materiāli gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodās), gan katehūmeniem un viņu mācītājiem (katehismi un ar katehisma tēmām saistīti materiāli), gan ikvienam Kristus baznīcas loceklim (praktiskas Rakstu pamācības kristīgai dzīvei laulībā, ģimenē, sabiedrībā un draudzē) un katram, kurš aiz pārejošā, mainīgā un nedrošā meklē pēc paliekošas patiesības, jēgas, mērķa un drošības. Bloga lasītājiem iecerēts darīt piejamus arī dažādu Latvijā pazīstamu mācītāju rakstus un komentārus par Baznīcai un sabiedrībai nozīmīgām tēmām, grāmatu apskatus, norādes uz interesantām publikācijām, intervijas, kristīgo humoru, utt.

Bloga autori aicina: ”Mēs ceram un paļaujamies uz Jūsu lūgšanām, lai to spēkā šis blogs varētu kalpot gan Kristus Baznīcai Latvijā, gan arī Dieva bērniem katram viņa īpašajās vajadzībās”.

Vairāk informācijaswww.gudribassakums.lv



Liepājas bīskapa Pāvila Brūvera vizitācija Rojas un Kaltenes draudzēs
03/03/2012, 22:54
Filed under: 3.draudzes dzīve

Pagājušajā gadā luteriskajā baznīcā pēc vairāk kā 100 gadu pārtraukuma tika atjaunota bīskapu vizitāciju prakse draudzēs. Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers gada garumā apmeklēja draudzes katrā no sešiem Liepājas diecēzes prāvesta iecirkņiem. 2011. gada 28.-30. oktobrī vizitācija notika arī Kandavas prāvesta iecirkņa Rojas un Kaltenes draudzēs, kurās kalpo mācītājs Juris Veidenieks. Turpināt lasīt



07/11/2011, 07:33
Filed under: 1.Pārdomas par Dieva vārdu

 

 

 

 

21 Tad Pēteris, piegājis pie Viņa, sacīja: “Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?”
22 Jēzus saka uz to: “Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.
23 Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties.
24 Un, kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu.
25 Bet, kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt.
26 Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu.
27 Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida.
28 Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā!
29 Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu.
30 Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā.
31 Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.
32 Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi.
33 Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?
34 Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.
35 Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.”   (Mt 18:23-35)